Kas ir konstruēšana un kā to apgūt? + Kādus noslēpumus atklāj Māras Kapčes jaunā grāmata?

Lai radītu perfekti derošu apģērba gabalu, izšķirošs solis ir kvalitatīva un augumam piemērota piegrieztne. Problēma ar gatavo piegrieztņu izmantošanu ir tāda, ka tās ir veidotas “vidējai” figūrai, izmantojot pieņemtos tip-figūras etalonus, un nevar derēt visiem auguma tipiem. Uzsākot šūšanu, es domāju, ka veikalā nopirktajai piegrieztnei ir jāder un nepūlējos šūt maketus – diemžēl, rezultāts tam bija liela vilšanās, slikti derošs apģērba gabals un sabojāts audums. Personīgas piegrieztnes izveide aizņems vairāk laika nekā gatavas piegrieztnes iegāde, taču rezultāts ir tā vērts! Apģērbu konstruēšana un modelēšana ir prasme, kas noteikti noderēs radošai šuvējai, lai pilnīgi īstenotu savas vēlmes.

Praktiski nav iespējams, ka gatavā piegrieztne bez modificēšanas derēs visām figūrām. Ar šo piegrieztņu īpašību nākas saskarties it īpaši, izmantojot piegrieztnes, kas paredzētas piegulošiem apģērba gabaliem (bikses, žakete) no neelastīgiem audumiem. Šī problēma ir neizbēgama, tādēļ ir jāzina, kā novērst tās sekas. Strādājot ar gatavo piegrieztni, tā vienmēr ir jāpārbauda pirms šūšanas, jāizveido makets un jāveic nepieciešamie labojumi, lai pārliecinātos ka tā der. Gatavās piegrieztnes, kuras ir paredzētas ķermenim nepiegulošiem, brīvi krītošiem apģērbiem vai apģērbiem no ļoti elastīgiem audumiem, nav tik “prasīgas” – ar tām ir vienkāršāk strādāt (it īpaši iesācējiem šūšanā), jo tās vieglāk piemērojas dažādiem augumiem.

Pēc definīcijas apģērba konstruēšana ir ķermeņa telpiskas formas plakaniska atveidošana. Tā ļauj izveidot precīzu apģērba izklājumu, pēc tā piegriezt audumu, kuru sašujot, izveidojas ķermeņa telpiskajām dimensijām atbilstošs apģērbs – apģērbs, kurš der!

Konstruēšanas mākslas apgūšana ir neizbēgama, ja vēlies nopietni nodarboties ar šūšanu un sasniegt izcilus rezultātus. Konstruēšana dod iespēju pašai izveidot savas piegrieztnes, kuras radīsi ar saviem mēriem, paredzētas individuālajām auguma aprisēm. Jā, arī tad, ja konstruē piegrieztni, var būt nepieciešamas izmaiņas, ņemot vērā auguma īpatnības (stāja, apkārtmēru proporcijas). Taču šīs izmaiņas jāveic krietni retāk un ir vieglāk kontrolējamas – pēc bāzes piegrieztnes izveides izveido maketu, piemēra to. Ja ir nepieciešams, veic korekcijas, labo piegrieztni un maketu, piemēra vēlreiz. Tā tiek izveidota perfekta bāzes piegrieztne, uz kuras varēsi modelēt pēc sirds patikas!

Konstruēšanai nepieciešamie rīki un materiāli:

• Papīrs. Parasti izmanto lētu, vidēji plānu papīru ruļļos – plāns pauspapīrs, gaišs iepakojuma papīrs. Milimetru papīrs var palīdzēt ar precizitātes ieturēšanu, it īpaši, strādājot pie pirmajām piegrieztnēm. Iesaku izmēģināt dažādus papīra veidus, lai atrastu to, kurš pašai patīk. Pārbaudīto pamat-piegrieztņu šablonus var pārnest uz kartona, lai tas ilgāk kalpotu un būtu ērtāks lietošanā.
• Mērlente – precīzai ķermeņa mēru noņemšanai, būs vajadzīga arī  vienkārša lenta, ko apsiet ap vidukli.
• Lineāli – vajadzēs vienu garu lineālu (vismaz 50 cm), noderēs arī kāds īsāks lineāls un drēbnieku lekāls (French curve). Tīmekļa plašumos ir pieejami izdrukājami lekālu šabloni, kā šeit – GrowYourOwnClothes blogā. Tādu var izdrukāt, izgriezt un uzlīmēt uz kartona pamatnes – budžetam draudzīgi!
• Parastie zīmuļi, dzēšgumija, līmlente un krāsaini zīmuļi (es izmatoju krāsainus zīmuļus, lai pārvilktu svarīgākās piegrieztnes līnijas – lai tās nepazūd vienmuļi pelēko zīmuļa līniju plašumos).
• Cirkulis – būtu lieliski, ja ir pēc iespējas lielāks cirkulis. Taču, ja pacenšas, var iztikt pavisam bez cirkuļa – ar lineālu atliekot nepieciešamos riņķa līnijas punktus vai, izmantojot diegā iesietu zīmuli.
• Pierakstu klade – tajā veic mērījumus un procesa pierakstus.
• Vienkāršs austs audums maketiem. 

Uz gatavajām piegrieztnēm jāatceras pierakstīt svarīgu informāciju – pēc kādiem mēriem un kam šī piegrieztne veidota, vai ir piemērīta, vai ir veiktas izmaiņas, vai ir pievienotas vīļu uzlaides. Noteikti, šī informācija noderēs vēlāk!

Mācoties konstruēšanu, svarīgi ir nesteigties un sākt ar maziem solīšiem. Teorētiski, konstruēšana nav ārkārtīgi sarežģīta, taču, atliekamais punktu skaits, rēķināšana un perfektas precizitātes ievērošana to padara par piņķerīgu procesu! Lai iegūtu pārliecību par saviem spēkiem, sāc ar vienkāršu taisnu svārku bāzes konstrukciju – noņem vajadzīgos mērus, uzzīmē pamat-piegrieztni, uzšuj maketu (jāatceras uz piegrieztnes vai auduma pievienot vīļu uzlaides šūšanai), pielaiko un veic nepieciešamās korekcijas. Pēc izveidotās bāzes piegrieztnes vari šūt gatavus izstrādājumu vai turpināt ar modelēšanu, lai izmainītu dizainu.

Konstruēšanas apgūšanas posmi:

1. materiālu sagatavošana – gan nepieciešamā informācija, gan rīki;
2. teorijas iepazīšana;
3. ķermeņa mēru noņemšana;
4. bāzes konstrukcijas jeb pamat-piegrieztnes izveide;
5. maketa pielaikošana;
6. modelēšana (pēc izvēles) un gatavais izstrādājums! Apģērba gabaliem pirms modelēšanas veido vienkāršas skices, lai precizētu vēlamos dizaina elementus.

Par maketu – tas ir piegrieztnes izmēģinājums, lai novērtētu to, kā piegrieztne derēs augumam. Parasti maketiem izmanto nedārgu, gaišu kokvilnas audumu bez elastāna – lai labāk novērtētu piegrieztnes precizitāti. Taču maketam izmantojamā auduma izvēle var būt atkarīga no tā, kāds audums tiks izmantots plānotajā apģērba gabalā – lai makets varētu pēc iespējas līdzīgāk atspoguļotu plānoto. Maketam šuj vienkāršotu apģērba gabalu – bez liekām detaļām, aizdarēm. To pielaiko, uzvelkot ar labo pusi uz āru; taču, ja ir nepieciešamas vīļu/iešuvju korekcija, maketu var uzvilkt ar kreiso pusi uz āru, lai vienkāršāk piekļūtu vīlēm un tās saspraustu (simetriskām figūrām). Uz maketa var atzīmēt arī vēlamo izstrādājuma garumu, kabatu vietas. Pēc tam vajadzīgos labojumus piefiksē un labo piegrieztni. Es esmu pret pus-maketu laikošanu, jo tā ir vienkārši pieļaut kļūdas, taču maketa mērķis ir izvairīties no kļūdām. Pieļauju, ka ar pietiekamu pieredzi var izmantot arī daļēju maketu, taču iesācējiem to neiesaku.

Konstruēšana. Modelēšana. Šūšana.

Kādus noslēpumus atklāj Māras Kapčes jaunā grāmata? 

Lai panāktu profesionālus rezultātus un spētu realizēt iecerēto apģērba dizainu, ir jāmācās un jāgūst pieredze. Šī grāmata iemācīs klasisku šūšanas tehnoloģiju – izmantojamos vīļu veidus, materiālus, apstrādes un šūšanas tehnikas. Konstruēšana un modelēšana patiešām nav joka lieta, tās praktiskai apgūšanai būs nepieciešama pacietība un laiks, taču neļauj tam sevi nobiedēt! Iegūto prasmju rezultāti būs acīmredzami!

Autore Māra Kapče ir pieredzējusi pasniedzēja, ar tehnisku pieeju apģērbu izgatavošanai, ar šo grāmatu viņa dod iespēju ikvienai šuvējai apgūt vienkāršas un sarežģītas šūšanas metodes. Grāmata Konstruēšana. Modelēšana. Šūšana. kalpos kā mācību materiāls, kura metodiska apgūšana un pielietošana darbā ļaus īstenot savu radošo potenciālu – vairs darbu neapturēs tas, ka neatrodas iecerei atbilstoša piegrieztne!

Ar šo grāmatu ir jāstrādā – jāizmēģina un jāpielieto apskatītās tehnikas, lai tās pilnīgi apgūtu un spētu pareizi pielietot pēc vajadzības. Grāmatā izklāstītas dažādas advancētas šūšanas tehnoloģijas, ar kuru aprakstu izlasīšana nebūs pietiekami, lai tās pilnībā izprastu – tās ir jāizmēģina ar savām rokām. Arī pārliecināts iesācējs no šīs grāmatas iegūs daudz vērtīgas informācijas, it sevišķi, ja nekad nav apmeklēti kursi. Iespējams, izmantotā tehniskā valoda un termini sākumā var samulsināt, taču neļauj tam apturēt mācību procesu. 

Grāmatas trīs daļas :

• Konstruēšana – apskata apģērbu tipus, iedalījumu, klasiskos stilus, siluetus un kompozīciju, kā arī ķermeņa stāju, proporcijas, akurātu ķermeņa mēru noņemšanu. Izskaidrotas plec-apģērbu, piedurknes, svārku, bikšu bāzes konstrukcijas, dažādu tipu apkakļu un svārku konstruēšana.
• Modelēšana – kleitas augšdaļas, piedurkņu, svārku, bikšu modelēšana. Tiek izskaidrota auduma izklāšana, piegriešana un detaļu izvietošana uz auduma. Šī nodaļa iemācīs izveidot apmetņa un vestes piegrieztni, kā arī pārnest kleitas ņiebura iešuves.
• Šūšana – apjomīgākā grāmatas nodaļa, kas ietver materiālu apskatu, tehnikas un izstrādājuma šūšanu soli pa solim. Kompakti apskata šūšanā izmantojamos materiālus: pamatmateriālus un palīgmateriālus; tiek apskatīti vīļu veidi – svarīgākie roku dūrieni, mašīnšuves un mašīnvīļu veidi, higrotermiskā apstrāde. Apskatīta detaļu sagatavošana šūšanai, atdaļas un iešuvju apstrāde, kabatu, apkakļu, aizdares, piedurkņu un pogcaurumu apstrāde. Aprakstīti arī mākslinieciskās apdares elementi – ieloces, aplikācijas, bārkstis, savilkumi, rišas un volāni. Soli pa solim izskaidrota dažādu izstrādājumu izgatavošana – kleitas, blūzes, svārku un bikšu šūšana. 

Grāmatā ilustrācijas un shematiski attēli sniedz nepieciešamo informāciju, tie ir viegli uztverami. Salīdzinot ar šūšanas kursiem, grāmatā atrodu vairāk vērtīgu tehnoloģiju aprakstu un profesionālas pieredzes. Pirms ķeries pie bāzes piegrieztnes konstruēšanas, iesaku iepazīties ar nodaļu “Šūšana” – tas ļaus izprast sekojošos šūšanas posmus un variantus. Ja nekad vai sen nekas nav konstruēts, ieteikšu kā pirmo ņemt svārku bāzes konstrukciju, jo tā ir visvienkāršākā un palīdzēs izprast lietas būtību.

Prieks, ka grāmatā ir iekļautas izgatavošanas tehnoloģijas pamācības svārku, bikšu, kleitas un blūzes šūšanā. Taču, man pietrūkst alfabētiskā rādītāja – tas palīdzētu ātrāk atrast meklēto. Nebija vienkārši atrast rāvējslēdzēju šūšanas veidus un tehnoloģiju; interesentiem – to var atrast grāmatas beigu daļā, zem svārku izgatavošanas! Iepriecina grāmatas parametri, kas ļauj to viegli paņemt līdzi somā, lai brīvā brīdī palasītu.

Būtu vēlējusies, lai šī grāmata apskatītu biežākos apģērbu konstrukcijas defektus, to izpausmes un likvidēšanu – šādi praktiski padomi būtu noderīgi. Pavisam noteikti pietrūkst instrukciju par piegrieztnes pielāgošanu dažādiem augumu tipiem, stājas veidiem.

Nevaru teikt, ka piekrītu visam šajā grāmatā. Piemēram, nepaļaujos tam, ka tekstilfabrikās audums tiek notvaicēts – neriskēju un mazgāju visus audumus, kuri ir mazgājami un tvaicēju tos, kuri ir tvaicējami. Tādā veidā tiek samazināts risks, ka pēc sašūšanas izstrādājums sarausies. Nevaru nepieminēt ieteikumu nebaidīties šūt pāri adatām, jo to neatbalstu. Mana šujmašīna nepavisam nav sajūsmā, ja zem adatas patrāpās kāda kniepadata, tādējādi bieži tiek nolauzta šujmašīnas adata un salocīta kniepadata. Katram sava “skola” – piekritīšu tam, ka šuvēju pieredze un viedokļi atšķiras!

Kā paraugu, es uzkonstruēju taisnu svārku bāzes piegrieztni pēc Māras Kapčes grāmatas norādījumiem. Konstruēju nepaplatinātus svārkus, izvēlējos svārku garumu 50 cm un gurnu apkārtmēra virslaidi 2 cm. Svārki ir pieguloši vidukļa daļā, un taisni tālāk uz leju. Tā kā vēlējos izveidot piegrieztni svārkiem, kuri ir pieguloši arī gurnu daļā, piegrieztni modificēšu pēc savām iecerēm.

Svārku piegrieztnes konstruēšana neaizņēma daudz laika, mazāk par stundu. Pieņemu, ka iesācējiem būs jāpavada kāds laiks, lai izprastu konstruēšanas etapus. Konstruēšanas soļi smalkāk ir paskaidroti pie plecapģērbu bāzes konstrukcijas, ar tiem jāiepazīstas, pirms sāc konstruēt svārku piegrieztni. Grāmatā iekļauta arī tabula ar sieviešu figūras pamat-mēriem un to aprēķināšanu figūrām, kuras ir garākas par vidējo garumu. Tas noderēs gadījumos, ja nav iespējams noņemt figūras mērus. Protams, lai sasniegtu perfektu rezultātu, izmanto individuālos ķermeņa mērus, kas noņemti pēc nodaļas “Ķermeņa mērīšana” dotās pamācības.

Intereses pēc, uzkonstruēju arī svārku piegrieztni salīdzināšanai, izmantojot Gintas Kalniņas un Annas Krauzes grāmatu “Šūsim pašas”, kas izdota 1960.gadā. Konstruēšanas secība grāmatā “Šūsim pašas” ir izskaidrota sīkāk un garāk, manuprāt, ir vieglāk izprotama. Salīdzināju abas iegūtās piegrieztnes, tās ir ļoti līdzīgas. Rezultātos atšķīrās priekšpuses iešuves izvietojums un dziļums – pēc “Šūsim pašas” instrukcijām veidotajā piegrieztnē priekšpuses iešuve ir par 1 cm tuvāk centram un par pāris cm dziļāka. Mugurpusē abām piegrieztnēm atšķīrās tikai platums – pēc “Šūsim pašas” instrukcijām veidotā piegrieztne ir par pāris cm šaurāka mugurpusē.

M. Kapčes grāmatā izmantoto konstruēšanas metodi nevaru objektīvi un pilnīgi novērtēt, jo neesmu pilnībā to izpētījusi. Lai izpētītu metodi, tā ir jāpārbauda uz vairākām, dažādu tipu figūrām, izvērtējot sasniegtos rezultātus un nepieciešamās izmaiņas. Zinu, ka konstruēšanas metodes pasaulē ir daudz un dažādas, taču grāmatā izmantotajai metodei neatrodu sīkāku raksturojumu un tās piemērotību dažāda apjoma/stājas tipu figūrām. Neesmu profesionāle konstruēšanas jomā, varu spriest tikai par savu pieredzi ar šo grāmatu un metodi. Mani samulsināja arī tas vai izmantotā metode ir piemērota tikai un vienīgi sieviešu apģērbu bāzes konstruēšanai, jo grāmatā tas nav paskaidrots.

Mans secinājums ir tāds, ka šī grāmata nav paredzēta kā visaptveroša ābece konstruēšanā, taču tā neliek vilties un ir noderīga, mācoties radīt savus apģērbus. It īpaši, ņemot vērā šī brīža niecīgo literatūras klāstu par apģērbu konstruēšanu un šūšanu latviešu valodā, Māras Kapčes grāmata Konstruēšana. Modelēšana. Šūšana. ir ieguldījums, ja vēlies papildināt savu izglītojošo bibliotēku un saviem spēkiem iegūt profesionālas iemaņas.

Grāmatas autore Māra Kapče, grāmatu izdevis apgāds Zvaigzne ABC, 2016. gadā.

Iesējuma veids – cietie vāki, lapaspušu skaits – 144, grāmatas svars 536 g.

Grāmatu var iegādāties Zvaigzne ABC e-grāmatnīcā un grāmatnīcās Latvijā. Ir pieejama arī e-grāmata: www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/134407-konstruesana_modelesana_susana.html

*** Pilnīgai lasītāju informācijai –  grāmatu Konstruēšana. Modelēšana. Šūšana. saņēmu no apgāda Zvaigzne ABC, lai veiktu tās izpēti un sagatavotu šo lasītāja atsauksmi. ***

Laipni aicinu komentāros paust savu pieredzi par šo un citām šūšanas grāmatām!